ar subtitriem.

ar surdotulkojumu.

ar subtitriem.

Amālija beidzot var apciemot vīru slimnīcā. Elisa atsakās pieņemt patiesību – viņas sirds joprojām jūt bezgalīgu mīlestību pret Gonsalo, turpretim puisis ir pamatīgi apjucis un nolemj doties prom. Selija satiek Katu un Andresu, Selija mēģina Katu pierunāt nedoties prom. Visas sešas māsas vienojas par palīdzību Diānai. Velasko un Gavrjels salīgst mieru. Marinas rīcība pārsteidz Hulio, kurš nolīgts viņu nogalināt. Pēc veiksmīgas īpašumu atgūšanas Diāna un Salvadors saprot, ka ir radīti viens otram. Tāds ir stāsts, kurā sešas sievietes sekoja savām sirdīm un stājās pretī pasaulei, kura necentās viņas saprast., ar subtitriem.

Dakteris Kopmanis spiests atzīt, ka Lūkasa skepse pret viņa brāli Mirko izrādījusies pamatota. Dusmas par brāļa meliem Kopmanis izgāž uz dakteri Šternu. Viņš nolemj nosūtīt savu pieteikumu galvenā ārsta vietai Minhenes klīnikā. Rike un Olivers cenšas izvairīties no tikšanās. Betija nolemj neiejaukties un uzjautrinās par abu centieniem, līdz Rike beidzot sper pirmo soli. Katija Filipsa tiek nogādāta slimnīcā ar aizdomām par sirds infarktu. Jaunā sieviete ir aizrautīga skrējēja. Slimnīcā viņai diagnosticē iedzimtu sirdskaiti. Pēc negadījuma tenisa laukumā Karla klīnikā ierodas divi draugi un arī konkurenti, kas abi ieskatījušies vienā sievietē. Vīrieši savu sāncensību turpina arī slimnīcas palātā, kas nebūt neatvieglo ārstu darbu.

ar subtitriem.

ar surdotulkojumu.

ar surdotulkojumu.

ar surdotulkojumu.

ar surdotulkojumu.

ar subtitriem.

ar subtitriem.

ar surdotulkojumu.

ar surdotulkojumu.

ar surdotulkojumu.

Noskaidrosim gudrāko 12. klašu skolēnu. Par gudrākā titulu sacentīsies: Ilya Reutin no RTU Inženierzinību vidusskolas, Laura Trautmane no Jūrmalas Valsts ģimnāzijas, Amēlija Čeiča no Cēsu Valsts ģimnāzijas, Amanda Vilciņa no Ogres Valsts ģimnāzijas, Kristaps Vilks no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas un Paula Sipoviča no Bauskas Valsts ģimnāzijas. Muzikāls sveiciens 12. klašu finālā – no grupas “Musiqq”.

Juris Pavītols ir mūziķis, komponists, politiķis, lektors, mūzikas skolotājs un zemessargs. Latvijas kultūrvēsturē savu vārdu ierakstījis un, iespējams, daudziem visvairāk pazīstams kā rokgrupas “Līvi” dibinātājs un dziesmas “Vairogi” autors. Leģendārā dziesma, kuras tekstā ir rindas: “ir latviešu tauta akmens, māls un smilts” (dzejas autors Vitauts Ļūdēns), jau 70. gadu sākumā dīvainā kārtā izspraucās cauri padomju dzelzs cenzūrai un izraisīja publikā sprādzienam līdzīgu eiforiju, līdz ar to pieskaitāma Atmodas pašām pirmajām bezdelīgām. Mūzikas laukā Pavītols sācis darboties 60. gadu beigās; tas ir laiks, kad latviešu estrāde vēl ir bērna autiņos un tajā darbojas REO (Rīgas estrādes orķestris), Raimonds Pauls un citi jaunie džezisti, kuru sapnis, līdzīgi kā Jurim Pavītolam, bija: radīt kvalitatīvu un pašiem savu estrādes mūziku. Pavītols dzimis Dobelē, vēlāk ģimene pārvākusies uz Liepāju. Juris mācījies Liepājas 1. vidusskolā, un šis laiks saistās arī ar viņa mūziķa karjeras sākumu un grupu “Jolanta” (1966). Atšķirībā no Rīgas, kur darbojās Pauls ar REO, Liepājai nebija radio un televīzijas, kas mūziku aiznestu pie visplašākajām tautas masām. Taču Liepājai bija osta, kur no jūrniekiem varēja dabūt labas ārzemju mākslinieku plates, no kā mācīties un iedvesmoties, bija arī savs LEO (Liepājas estrādes orķestris) un daudz talantīgu, radošu kolēģu, kam bija līdzīgi sapņi kā Pavītolam – radīt labu mūziku. Grupa “Līvi” radās 70. gadu pašā sākumā, taču savu nosaukumu ieguva vēlāk, sākumā tā saucās vienkārši: Jura Pavītola ansamblis (vārdu “grupa” muzikālie sastāvi sāka lietot vēlāk), savukārt 1973. gads jau nes ievērojamus panākumus: republikas skatē 3. vieta aiz “Menueta” un Aleksandra Kublinska “Baltijas balsīm”. 1974. gada pavasarī Liepājas pilsētas skatē Jura Pavītola ansamblis ieguva 1. vietu un arī nosaukumu “Līvi”, kas netika apstiprināts diezgan ilgi – padomju birokrātija visur saskatīja neuzticību savai ideoloģijai. Vēl daudz aizdomīgāka padomju režīmam šķita Pavītola nacionālā stāja, kā arī patriotiskie dziesmu teksti, kas vairākkārt izsauca Padomju Latvijas kultūras sistēmas vadītāju kritiku un aizliegumus. Pavītols neiederējās, viņš bija sliktais, viņš domāja ne tā, kā vajag. Viņš vispār domāja, un tas padomju cilvēkam nebija atļauts. “Līvi” arī paši cieta no iekšējām nesaskaņām – kas tik spēcīga ārējā spiediena rezultātā nav nekāds brīnums! –, un 1982. gadā J. Pavītols, nespēdams rast kopēju valodu ar grupas dalībnieku Ēriku Ķiģeli, paša izveidoto grupu pamet un Kurzemi nomaina pret Vidzemi: uz Valmieras kultūras nama ansambļa “Kvelde” bāzes izveido jaunu grupu ar nosaukumu “Saime”. To drīz vien savā paspārnē paņem viens no Valmieras rajona bagātākajiem kolhoziem “Matīši”. “Saimes” laika zināmākie hiti ir dziesmas “Mans zēns”, ko Pavītols veltījis saviem bērniem Matīsam un Zanei, kā arī “Princesīte”. 1988. gadā Juris atgriežas Liepājā, kur dzīvo un strādā joprojām. Pavītols raksturā ir cīnītājs, kas savos 75 gados darbojies dažādās jomās, ne tikai mūzikā un, pieradis pie atraidījumiem, iemācījies ne tikai krist, bet atkal un atkal celties kājās un sākt visu no jauna. Savā garā Pavītols, šķiet, joprojām ir jauns un priecīgs.

Tēvs Brauns cietumā apmeklē uz nāvi notiesātu slepkavu Viljamu Herovu, pirms viņam tiks izpildīts nāvessods pakarot. Lēdija Felisija ir palūgusi tēvam Braunam parunāt par viņas radinieci Sofiju Blektornu, kura ir nogalināta līdzīgi kā citos Herova noziegumos. Herovs atklāj, ka īstenībā viņš ir vainīgs tikai trijās jaunu sieviešu slepkavībās, bet viņam “nav bijis tas prieks” nogalināt Sofiju. Lēdija Felisija nespēj noticēt, ka vainīgs ir Sofijas vīrs Ralfs Blektorns, kurš strādā jaunā kriminoloģijas institūtā. Tomēr tas liek uzdot jautājumu – kurš tad pielicis punktu Sofijas dzīvei? Kad notiek jaunā kriminoloģijas institūta atklāšana, tiek nogalināts kāds students Daniels Praiss, kurš arī veicis jaunu izmeklēšanu par Sofijas nāvi. Šķiet, ka Danielam bija izdevies pietuvoties patiesībai pārāk tuvu.